Riga 1901

Rīgas 700. jubileja 1901. gadā sakrita ar jūgendstila straujo virzību visā Eiropā. Svinību centrālais notikums bija Rūpniecības un amatniecības jubilejas izstāde, kas deva spēcīgu impulsu turpmākai jūgendstila estētikas paplašināšanai Rīgas ielās, ēkās un dzīvesveidā.

Jūgendstila laikmetā nozares izstādes kļuva par īstu Eiropas tendenci. 1899. gadā nebija pārsteigums, ka Rīgas Amatniecības biedrība izvēlējās šādu izstādi jubilejai. Par pasākumam piemērotāko vietu tika izvēlēts Esplanādes laukums, smilšu un putekļu klāta vieta. Konkursā par norises vietas arhitektūras projektu uzvarēja arhitekts un Rīgas Amatniecības skolas direktors Makss Šervinskis.

Esplanādes laukums piedzīvoja neticamas pārmaiņas. Īsā laikā 1884. gadā celto Rīgas pareizticīgo katedrāli ieskauj aptuveni 40 jaunas zāles, paviljoni un dekoratīvie apstādījumi. Jaunās ēkas smēlušās no jūgendstila līknēm un dabas atsaucēm, kā arī aizejošā neoklasicisma varenības. Daži izvēlējās ekstravagantus vizuālus paziņojumus.

Jubilejas izstāde norisinājās 3 mēnešus no 1901. gada 1. jūnija līdz 01. septembrim. Jubilejas izstādē piedalījās vairāk nekā 775 dalībnieki, un tā bija lieliska iespēja popularizēt savu biznesu, piesaistīt jaunus klientus un redzēt citu sasniegumus. Izstādē varēja aplūkot cigārus, ar rokām darinātas mežģīnes, krāsnis, tvaika dzinējus, smaržas, mēbeles, luksusa stacionārus un pat pirmo krievu auto.

Paralēli svinībām tika piedāvāta arī plaša izklaides un kultūras programma. Putnu pļavas, kas atrodas Strēlnieku dārzā, bija sasniedzamas no Esplanādes laukuma pa koka gājēju tiltiņu. Pļavas pulcēja lielus cilvēkus, kuri bija gatavi baudīt laulības, deju izrādes, cirka izrādes un pat pirmo kustīgo attēlu izrādi Rīgā. Izspēles “Venēcija” un “Vecrīga” tika speciāli uzcelta jubilejai Rīgas kanāla krastos un bija ļoti pievilcīgas un viltīgas īstu ēku kopijas. Jaunieši pulcējās uz pēcstundu ballītēm šajās ķieģeļu sienu imitācijās un dzēra daudz vīna.

Rīgai 700. jubilejai komponētie marši un valsi radīja īpaši svētku gaisotni un izraisīja siltas un patriotiskas jūtas pret pilsētu. Svinības apmeklēja ap 800 000 rīdzinieku un apmeklētāju, kas tolaik bija patiešām iespaidīgs skaits. Trīs mēnešus ilgo 1901. gada notikumu ietekme bija ilgstoša un tālejoša jaunu estētikas, modes, biznesa modeļu un priekšstatu ieviešanā. Vēl šodien varam baudīt jubilāra mantojumu, apbrīnojot Rīgas 20. gadsimta sākuma celtnes .